- Šī ir tradicionāla Jamaikas dziesma, ko dziedāja piestātnes darbinieki, kuri visu nakti strādāja, iekraujot banānus uz kuģiem. Ir dienas gaisma, un viņi ar nepacietību gaida talismana (kurš veiks inventarizāciju) ierašanos, lai varētu doties mājās.
- Belafonte versijā tika izmantoti Ērvinga Burgija un Viljama Attaveja adaptētie teksti. Burgijs, kurš dažreiz tiek saukts par “Lord Burgess”, ir populārs Karību jūras reģiona komponists. Attaway bija romānu rakstnieks un dziesmu autors, kurš draudzējās ar Belafonti. Burgie un Attaway uzrakstīja lielāko daļu dziesmu vietnē Kalipso albums.
- Šo dziesmu pirmo reizi ierakstīja 1952. gadā Edriks Konners, mūziķis no Trinidādas, kurš to dziedāja kopā ar savu grupu The Carribeans kā “Day De Light”. Dziesma no jauna parādījās 1956. gadā, kad tautasdziedātājs Bobs Gibsons to iemācīja folkloras trio The Tarriers, izdzirdot to ceļojumā uz Jamaiku. Tiklīdz terjeri to ierakstīja, Kalipso trakums sākās Amerikā, un Belafonte izmantoja šo tendenci: Saskaņā ar ĶMI Kalipso Albums bija pirmais, kas pārdeva vairāk nekā 1 miljonu eksemplāru.
- Alans Ārkins, kurš kļuva slavens kā aktieris, bija The Tarriers dalībnieks. Viņu versija bija tradicionālās “Banānu laivu dziesmas” un Jamaikas tautas dziesmas “Hill and Gully Rider” kombinācija. Šērlija Beisija izmantoja to pašu aranžējumu savā 1957. gada versijā un kļuva par pirmo dziesmas topā Apvienotajā Karalistē, sasniedzot 8. vietu.
- Šī joprojām ir populārākā vispārējā kalipso dziesma, un dziesma visvairāk identificēta ar Belafonti. Tomēr tas nebija pirmais kalipso hit Amerikā. Šis gods pienākas The Andrews Sisters - trim baltām meitenēm no Minesotas -, kurām 1945. gadā bija 1. vieta ar dziesmu “Rum and Coca -Cola”, dziesmu, ko sarakstījis un sākotnēji ierakstījis Trinidādiešu mūziķis lords iebrucējs.
50. gados, kad kļuva spēkā “kalipso trakums”, citos baltajos aktos bija žanra hiti, bieži vien ar jaunumiem (Perijs Komo ar “Pa-Paya Mama”; Džordžija Gibsa ar “Somebody Bad Stole De Wedding Bell”) ), bet Belafontei bija autentiskums; viņa tēvs bija no Rietumindijas, bet māte - no Jamaikas, kur viņš, augot, dzīvoja apmēram piecus gadus. - Seši mākslinieki 1957. gadā iekļuva ASV top 40 ar dziesmu “The Banana Boat Song”: versija “Terjeri” bija pirmā, kas ierindojās 4. vietā (#15 Apvienotajā Karalistē), kam sekoja Belafonte, The Fontane Sisters (#13), Stīvs Lorenss (#18), Sāra Vona (#19) un Stens Frebergs, kura komēdijas versija sasniedza#25.
- Pirmo reizi Belafonte to rādīja televīzijā, kad bija vieszvaigzne 3. sezonā Muppet šovs . Izrādes laikā viņš paskaidroja Talijamana nozīmi Fozijam Lācim ('viņš ir puisis, kurš skaita banānus, kad tie nonāk kuģa tilpnē') un darīja visu iespējamo, lai harmonizētos ar dažiem muzikāli neprasmīgiem Mupetiem.
- Tas tika demonstrēts trakulīgu vakariņu ainā 1988. gada filmas laikā Beetlejuice .
- Smokey Robinson & The Miracles 1965. gada hitā “The Tracks Of My Tears” ir līdzīgas akordu izmaiņas. Miracles ģitārists Mārvs Tarplins atzinis, ka ideja radusies, noklausoties Harija Belfontes šīs dziesmas versiju.
- Belafonte teica intervijā ArtsJournal emuāram Džezs aiz džeza 'Man vissvarīgākā lieta par' Banānu laivu dziesmu 'ir tā, ka, pirms Amerika to dzirdēja, amerikāņiem nebija priekšstata par Karību jūras bagātīgo kultūru. Katrā ziņā to darīja ļoti nedaudzi, kas man nebija jēgas. Man toreiz nebija jēgas, ka cilvēki Amerikā neatbildēs uz man zināmo Karību jūras kultūru priecīgos un pozitīvos veidos. Bet tur bija šie kultūras pieņēmumi par cilvēkiem no Karību jūras reģiona - ka viņi visi bija ruma dzerēji, dzimumtrakie un slinki -, nevis zemes apstrādātāji, banānu novācēji stādījumu saimniekiem.
Es domāju, ļaujiet man dziedāt par jaunu šo cilvēku definīciju. Ļaujiet man dziedāt klasisku darba dziesmu par cilvēku, kurš visu nakti strādā par summu, kas vienāda ar alus drāmas izmaksām, par cilvēku, kurš strādā visu nakti, jo tad ir vēsāk nekā dienā. ” - Iekš E*TRADE 2018 Super Bowl Commercial “This is Getting Old”, vecāka gadagājuma cilvēki dzied šai dziesmai izmainītus vārdus (“Man ir 85 gadi un es vēlos doties mājās”), atspoguļojot viņu bēdas par to, ka viņiem ir jāstrādā savā dotumā.
