- Es turos pie tavas virves,
Nocēla mani desmit pēdas no zemes.
Un es dzirdu, ko tu saki,
Bet es vienkārši nevaru izdot skaņu.
Tu man saki, ka man esi vajadzīgs,
Tad tu ej un nogriez mani.
Bet pagaidi.
Tu man saki, ka tev žēl,
Nedomāju, ka pagriezīšos.
Un saki.
Ka ir par vēlu atvainoties.
Ir par vēlu.
Es teicu, ka ir par vēlu atvainoties.
Ir par vēlu.
Par vēlu, ak
Es izmantotu vēl vienu iespēju,
Kritiens, metiens tavā vietā.
Man tu esi vajadzīgs kā sirdij vajadzīgs sitiens,
Bet tas nav nekas jauns, jā!
Es tevi mīlēju ar uguns sarkanu,
Tagad tas kļūst zils.
Un tu saki.
Piedod, kā eņģelis
Debesis ļauj man domāt, ka tas esi tu.
Bet man ir bail.
Ir par vēlu lai atvainotos.
Ir par vēlu.
Es teicu, ka ir par vēlu atvainoties.
Ir par vēlu.
Oho!
Ir par vēlu lai atvainotos.
Ir par vēlu.
Es teicu, ka ir par vēlu atvainoties.
Ir par vēlu.
Es teicu, ka ir par vēlu atvainoties, jā!
Es teicu, ka ir par vēlu atvainoties, jā!
Es turos pie tavas virves,
Nocēla mani desmit pēdas no zemes.
