- Es skatos uz tevi caur stiklu
Nezinu, cik daudz laika ir pagājis
Ak Dievs, tā jūtas mūžīgi
Bet neviens tev to mūžīgi nestāsta
Jūtos tā, it kā es sēdētu viens pats tavā galvā
Kā jūs jūtaties, tas ir jautājums
Bet es aizmirsu, jūs negaidāt vieglu atbildi
Kad kaut kas līdzīgs dvēselei tiek inicializēts un salocīts kā papīra lelles un mazas piezīmes
Jūs nevarat gaidīt rūgtus ļaudis
Un, kamēr atrodaties ārā, ieskatieties
Aprakstot redzēto
Atceries, uz ko tu skaties, esmu es
Jo es skatos uz tevi caur stiklu
Nezinu, cik daudz laika ir pagājis
Es zinu tikai to, ka tā jūtas mūžīgi
Kad neviens tev to mūžīgi nestāsta
Jūtos kā mājās, sēžot galvā viens pats
Cik daudz ir reāli, tik daudz jāšaubās
Manekenu epidēmija
Visu piesārņojot
Kad doma nāca no sirds
Tas nekad nenotika tieši no paša sākuma
Vienkārši klausieties trokšņos
(Vairs nav skumju balsu)
Pirms jūs sev sakāt
Tā ir tikai cita aina
Atcerēties vienkārši atšķiras no tā, ko redzējāt
Es skatos uz tevi caur stiklu
Nezinu, cik daudz laika ir pagājis
Un es zinu tikai to, ka tā jūtas mūžīgi
Kad neviens tev to mūžīgi nestāsta
Jūtos kā mājās, sēžot galvā viens pats
[Koris]
Un tās ir zvaigznes
Zvaigznes, kas spīd jums
Un tās ir zvaigznes
Zvaigznes, kas tev melo
Es skatos uz tevi caur stiklu
Nezinu, cik daudz laika ir pagājis
Ak Dievs, tā jūtas mūžīgi
Bet neviens tev to mūžīgi nestāsta
Jūtos kā mājās, sēžot galvā viens pats
Jo es skatos uz tevi caur stiklu
Nezinu, cik daudz laika ir pagājis
Es zinu tikai to, ka tā jūtas mūžīgi
Bet neviens tev to mūžīgi nestāsta
Jūtos kā mājās, sēžot galvā viens pats
[Koris: x2]
Zvaigznes
Zvaigznes, kas melo