- Es nāku no lejas ielejā
Kur kungs, kad esat jauns
Viņi liek jums rīkoties tāpat kā jūsu tētis
Es un Marija tikāmies vidusskolā
Kad viņai bija tikai septiņpadsmit
Mēs braucām no šīs ielejas uz leju, kur lauki bija zaļi
Mēs ejam lejā pie upes
Un mēs ienirsim upē
Ak, uz leju līdz upei, pa kuru mēs braucām
Tad es paliku stāvoklī Mērijai
Un vīrietis, tas bija viss, ko viņa uzrakstīja
Un savā deviņpadsmitajā dzimšanas dienā es saņēmu arodbiedrības karti un kāzu mēteli
Mēs devāmies lejā uz tiesas namu
Un tiesnesis visu nolika mierā
Neviena kāzu diena nesmaida, neejot pa eju
Nav ziedu, nav kāzu kleitas
Tajā naktī mēs devāmies lejā pie upes
Un mēs ienirsim upē
Ak, līdz upei, kurā mēs braucām, jā
Es saņēmu darbu, strādājot būvniecībā Džonstaunas uzņēmumā
Bet pēdējā laikā ekonomikas dēļ nav bijis daudz darba
Tagad visas lietas, kas šķita tik svarīgas
Nu, kungs, viņi pazuda gaisā
Tagad es vienkārši rīkojos tā, kā neatceros
Marija rīkojas tā, it kā viņai būtu vienalga
Bet es atceros, ka mēs braucām brāļa automašīnā
Viņas ķermenis iedegās un samirka pie ūdenskrātuves
Naktī uz bankām es gulētu nomodā
Un pievelciet viņu tuvu, lai sajustu katru elpas vilcienu
Tagad šīs atmiņas mani vajā
Viņi mani vajā kā lāsts
Vai sapnis ir meli, ja tas nepiepildās?
Vai arī tas ir kaut kas sliktāks
Tas mani nosūta uz upi
Lai gan es zinu, ka upe ir sausa
Tas šovakar mani nosūta pie upes, jā
Lejā līdz upei
Mans bērns un es
Ak, lejā līdz upei, kurā braucam, ak
Ooh ooh, ooh ooh
Ooh ooh, ooh ooh
