- Ak, kur tu biji, mans zilo acu dēls?
Ak, kur tu biji, mans dārgais jaunais?
Esmu paklupusi divpadsmit miglainu kalnu malā
Esmu staigājis un esmu rāpojis pa sešām greizām šosejām
Esmu iekāpis septiņu skumju mežu vidū
Esmu bijis duča mirušo okeānu priekšā
Esmu bijis desmit tūkstošus jūdžu kapsētas grīvā
Un tas ir grūti, un tas ir grūti, tas ir grūti, un tas ir grūti
Un būs stiprs lietus
Ak, ko tu redzēji, mans zilo acu dēls?
Ak, ko tu redzēji, mans dārgais jaunais?
Es redzēju jaundzimušu bērnu, kuram visapkārt bija savvaļas vilki
Es redzēju briljantu šoseju, uz kuras nebija neviena
Es redzēju melnu zaru ar asinīm, kas pilēja
Es redzēju istabu, kurā bija pilni vīrieši ar āmuriem
Es redzēju baltas kāpnes, kas visas bija pārklātas ar ūdeni
Es redzēju desmit tūkstošus runātāju, kuriem visas mēles bija salauztas
Es redzēju ieročus un asus zobenus mazu bērnu rokās
Un tas ir grūti, un tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti
Un būs stiprs lietus
Un ko tu dzirdēji, mans zilo acu dēls?
Un ko tu dzirdēji, mans mīļais jaunais?
Es dzirdēju pērkona skaņu, tā brīdinoši rēca
Dzirdēts viļņa rūkoņa, kas var noslīcināt visu pasauli
Dzirdēju vienu cilvēku badā, dzirdēju daudzus cilvēkus smejamies
Dzirdēja dzejnieka dziesmu, kurš nomira notekcaurulē
Dzirdēja klauna skaņu, kas raudāja alejā
Un tas ir grūti, un tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti
Un būs stiprs lietus
Ak, ko tu satiki, mans zilo acu dēls?
Ar ko jūs satikāties, mans mīļais jaunais?
Es satiku mazu bērnu blakus mirušam ponijam
Es satiku baltu vīrieti, kurš staigāja ar melnu suni
Es satiku jaunu sievieti, kuras ķermenis dega
Es satiku jaunu meiteni, viņa man uzdāvināja varavīksni
Es satiku vienu vīrieti, kurš bija ievainots mīlestībā
Es satiku citu vīrieti, kurš bija ievainots naidā
Un tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti
Līs stiprs lietus
Ak, ko tu tagad darīsi, mans zilo acu dēls?
Ak, ko tu tagad darīsi, mans dārgais jaunais?
Es eju atpakaļ, pirms sākas lietus
Es iešu dziļākā melnā meža dziļumā
Kur cilvēku ir daudz un viņu rokas ir tukšas
Kur indes granulas pārpludina savus ūdeņus
Kur ielejas mājas satiek mitru netīru cietumu
Kur bende seja vienmēr ir labi paslēpta
Kur bads ir neglīts, kur dvēseles aizmirstas
Kur melna ir krāsa, kur neviena nav skaitlis
Un es to pateikšu un domāju, runāšu un elpošu
Un atspoguļojiet to no kalna, lai visas dvēseles to varētu redzēt
Tad es stāvēšu pie okeāna, līdz sākšu gulēt
Bet es labi zināšu savu dziesmu, pirms sāku dziedāt
Un tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti, tas ir grūti
Līs stiprs lietusRakstnieks/-i: BOB DYLAN
Izdevējs: Universal Music Publishing Group
Vārdus licencējis un nodrošinājis LyricFind
