- Uz saliekta ceļa nevar būt brīvs
Paceļot tukšu krūzi, es klusi jautāju
Ka visi mani galamērķi pieņems to, kas esmu es
Tāpēc es varu elpot
Viņi aug apļos un norij cilvēkus veselus
Pusi dzīves viņi saka labu nakti sievai, ko viņi nekad neuzzinās
Man dvēselē ir prāts ar jautājumiem un skolotājs
Tā tas notiek
Nenāc tuvāk, vai man būs jāiet
Turot mani kā gravitāciju, ir vietas, kas velk
Ja kādreiz būtu kāds, kas mani turētu mājās
Tas būtu tu
Ikviens, ar kuru es sastopos iegādātajos būros
Viņi domā par mani un manu klejošanu
Bet es nekad neesmu tas, ko viņi domāja
Sapratu sašutumu, bet esmu tīrs visās savās domās
esmu dzīvs
Vējš matos, es jūtos kā daļa no visur
Zem manas būtnes ir ceļš, kas pazuda
Vēlā vakarā es dzirdu kokus
Viņi dzied kopā ar mirušajiem
Virs galvas
Atstājiet to man, jo es atradīšu veidu, kā būt
Uzskatiet mani par satelītu, kas riņķos vienmēr
Es zināju visus noteikumus, bet noteikumi nepazina mani
GarantētsRakstnieks/-i: EDDIE VEDDER
Izdevējs: Universal Music Publishing Group
Vārdus licencējis un nodrošinājis LyricFind
Spēlēt Garantēts Nevarēja neko atrast. Var saturēt saistītās saites
